Eiropas Savienība līdz 2050.gadam ir apņēmusies panākt pilnīgu klimatneitralitāti. Lai to sasniegtu, būs jāpārveido Eiropas sabiedrība un ekonomika. Tam būs nepieciešami lieli līdzekļi, ko ES likumdevēji saprot – jaunākajā ES budžetā 2021.-2027.gadam, bloka finansējums cīņai pret klimata izmaiņām nu jau sastādīs 30% no visa budžeta. Lielu lomu zaļo projektu attīstībā varētu spēlēt arī pūļa finansējuma platformas. Eiropā ir desmitiem t.s. ilgtspējīgo kopfinansēšanas platformu, kuras specializējušās tieši dažādu zaļo projektu atbalstīšanā – no atjaunojamās enerģijas līdz izmešu samazināšanai. Turklāt arī pārējām pūļa finansēšanas platformām nav aizliegts pievērsties klimata tēmām.
Galvenais pūļa finansējuma trumpis ir ātrums un mazā birokrātija. Izmantojot pūļa finansēšanu “zaļo” projektu kontekstā, dažādi projekti var piesaistīt finansējumu ievērojami ātrāk. Šobrīd daudziem mazajiem lauksaimniekiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, īpaši, mazāk attīstītās valstīs trūkst tradicionālo finansējuma avotu atbalsta.
Eiropas tirgū strādājošā ilgtspējas pūļa finansējuma “CrowdFundRES” platforma, pētot vairāk nekā 400 zaļo projektu kopfinansēšanas kampaņas, kas notikušas teju 30 platformās, apstiprinājusi, ka pūļa finansēšana ir vērtīga alternatīva zaļo projektu finansēšanā, turklāt spēj pārvarēt tipiskos stereotipus, kas pastāv starp ieguldītājiem un uzņēmējiem lielākajā daļā Eiropas valstu.
Pētījuma dati būtībā pierādījuši zināmus faktus – kampaņu finansējuma mērķi ir vieglāk sasniegt tad, ja kāds labums tiek arī vietējai sabiedrībai. Domājams, ka tas domāts lielākoties zaļās enerģijas kontekstā, kur, piemēram, vēja parku attīstītāji Eiropā atvēl nozīmīgas summas gan zemju īpašniekiem, gan vietējās sabiedrības attīstībai. Tāpat secināts, ka dažādus zaļos projektus visvairāk atbalsta t.s. “equity based” jeb pašu kapitāla platformās. Un, protams, liela nozīme ir tam, cik ievērojami atbalstāmais projekts samazina piesārņojumu vai palielina zaļās enerģijas ražošanu. Pētījumā secināts arī, ka, jo lielāka ir piesaistītā summa attiecīgā teritorijā, jo augstāka labklājība ir šajā teritorijā, kas ir diezgan pašsaprotams secinājums, taču arī ļoti nozīmīgs, kas pierāda gan zaļo projektu, gan ilgtspējas pūļa finansējuma platformu nozīmi.
Pētījuma autori uzskata, ka valstu politikas veidotājiem būtu īpaši jāatbalsta zaļās kopfinansēšanas platformas un zaļās enerģijas projekti, ņemot vērā to devumu sabiedrības labklājībai un cīņā pret klimata pārmaiņām. Tas ļautu arī vēl vairāk demokratizēt finanšu tirgus, runājot par zaļo projektu attīstību.
Kādu lomu zaļo projektu finansēšanā ieņem tradicionālās bankas? Nav noslēpums, ka digitālās tehnoloģijas un jaunuzņēmumi jauc iesūnojušos un konservatīvo tradicionālo banku pasauli, taču kopfinansējums kā apdraudējums uzlūkojams vien no banku perspektīvas. Pārējām nozarēm uz pūļa finansējumu būtu jāskatās kā uz varenu iespēju.
Jāsaprot, ka ne visa veida “zaļās” pūļa finansējuma platformas uzskatāmas par finanšu institūciju konkurentiem. Piemēram, uz ziedojumiem vērstu kopfinansēšanu lielākoties izmanto bezpeļņas un sociāliem projektiem. Kopumā tikai uz aizdevumiem un pašu kapitālu balstītās platformas zināmā mērā “iekāpj” banku teritorijā. Rezultātā šis alternatīvais finansējums var palīdzēt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem banku finansējums bieži vien ir nepieejams.
Būtībā zaļās pūļa finansējuma platformas izveidojušas nelielu nišu, kura lielajiem investoriem vismaz pagaidām vēl nav interesanta, tātad neveidojas arī milzīga konkurence. Ne visas bankas gan tā uzskata. Bezpeļņas organizācija “Efma” un mākslīgā intelekta uzņēmums “EdgeVerve Systems” gadskārtējā banku aptaujā secinājuši, ka 47% banku jaunuzņēmumus uzskata par būtisku biznesa apdraudējumu.
“Zaļās enerģijas kopfinansēšana nesagraus bankas, jo mēs klientiem nodrošinām tādu finansējumu, kuru bankas nodrošināt nevar,” norādījis Francijas enerģijas pūļa finansējuma platformas “Lumo” prezidents Alekss Ragē. Nav gan tā, ka bankas vispār neiesaistās digitālo tehnoloģiju un zaļo projektu atbalstīšanā. Jau minētajā aptaujā 32% banku norādījušas, ka investē jaunuzņēmumos, bet 27% banku pārvalda kādu akseleratoru vai inkubatoru. Ir pat tādas bankas Eiropā, kuras atbalsta zaļo projektu kopfinansēšanas platformas vai pat tādas pārvalda. “Atjaunojamās enerģijas pūļa finansēšana maina banku darbību – viņiem jāmācās ar mums sadarboties,” piebilst Ragē.
Piemēri nav tālu jāmeklē – viena no Eiropas vadošajām zaļo projektu kopfinansēšanas platformām ”Oneplanetcrowd” no Nīderlandes jau sadarbojas ar “Rabobank” un “ASN Bank”. “Rabobank” uz minēto platformu sūta tos ilgtspējīgās enerģijas uzņēmumus, kuriem nav nepieciešams standarta bankas aizdevums. Savukārt “ASN Bank” kopā ar “Oneplanetcrowd” vada citu pūļa finansējuma platformu “Voor de wereld van morgen”.
Tomēr joprojām daudzas bankas nogaida un nesteidzas sadarboties ar pūļa finansējuma platformām. Ņemot vērā ES klimatneitralitātes apņemšanos, rodas gan šaubas vai banku nogaidīšanas stratēģija atmaksāsies. Ir jāsaprot, ka ilgtspējas kopfinansēšanas platformām ir milzīgs potenciāls attīstīt zaļo enerģiju, nodrošinot ieguvumus gan publiskajam, gan banku sektoram. “Es uzskatu, ka turpināsim strādāt pēc mūsu pašu noteikumiem, darīsim to, kas izdodas vislabāk, bet tajā pašā laikā arī sadarbosimies arvien vairāk,” saka Ragē.
Kopumā pūļa finansējumam ir ideāla iespēja atbalstīt zaļos projektus, kuru mērķis ir samazināt emisijas un klimata izmaiņas. Tas var palīdzēt dažādot klimata finansējuma avotus un mobilizēt lielāku privātā sektora iesaisti, tādējādi potenciāli palielinot pieejamā finansējuma apjomu. Turklāt kolektīvais finansējums var dot iniciatoriem ātrāku piekļuvi finansējumam, tādējādi paātrinot klimata finansējuma plūsmu atbilstoši klimata apdraudējuma steidzamībai.
