Nav noslēpums, ka pūļa finansējuma nozarē konkurence ar katru gadu arvien palielinās – konkurentu paliek arvien vairāk, un arī muskuļi tiek audzēti arvien nopietnāki. Lai blīvajā tirgū atrastu savu vietu, daļa pūļa finansējuma platformu transformē savu biznesa modeli no “viss vienuviet” uz specializētu nišas modeli. Tā kā platformas šobrīd ir viegli pielāgojamas, jau tagad tās var piedāvāt dažādus individuālus risinājumus unikāliem projektiem. Tendenci redzam jau tagad.

Nišas ir dažādas – nekustamais īpašums, mūzika, pētījumi, lauksaimniecība, patēriņa finansējums, tehnoloģijas, t.s. “hardware” utt. Izvēles iespējas ir lielas. Viena no straujāk augošajām nišām ir nekustamā īpašuma pūļa finansēšana, jo investori meklē aizvien vairāk veidu kā samazināt riskus un diversificēt savus portfeļus. Runājot par pūļa finansējumu, joprojām lielākā daļa cilvēku domā par ziedojumiem vai atlīdzībā balstītu pūļa finansējumu, bet nekustamā īpašuma pūļa finansēšanā šos veidus izmanto reti. Tā vietā šīs platformas parasti izmanto uz pašu kapitālu balstītu vai parāda (angļu val. – debt) pūļa finansējumu.

Uz pašu kapitālu balstīta pūļa finansēšana ir tad kad, izmantojot tiešsaistes platformas, piemēram, “RealtyMogul” vai “Fundrise”, iegulda līdzekļus konkrētā nekustamā īpašuma darījumā vai fondā. Apmaiņā pret savu kapitāla ieguldījumu investori iegūst kapitāla daļu projektā. Viņiem pieder akcijas tādā pašā veidā kā tad, ja investori pasīvi investētu kopā ar sponsoru, izmantojot tradicionālo (bezsaistes) sindikāciju. Nekustamā īpašuma kolektīvā finansēšana ir vienkāršs veids, kā šo procesu pārcelt tiešsaistē un plašākas auditorijas priekšā. Ar pūļa finansējumu finansēts pašu kapitāls var veidot daļu vai visu nekustamā īpašuma darījumā izmantoto pašu kapitālu.Šim veidam alternatīva ir ieguldīšana nekustamā īpašuma parādos, izmantojot tiešsaistes kolektīvās finansēšanas platformu. Process ir līdzīgs ieguldījumiem uz pašu kapitālu balstītos darījumos, taču tā vietā, lai ieguldītu pašu kapitālu kā limitētais partneris (limited partner), jūs ieguldāt nepieciešamo parāda summu, lai varētu veikt darījumu vai ēkas uzlabojumu. Parāda investoriem parasti līdzekļus atmaksā pirms pašu kapitāla investoriem, un attiecīgi viņiem vajadzētu rēķināties ar mazāku peļņu no ieguldījuma salīdzinājumā ar tiem, kas iegulda uz pašu kapitālu balstītā pūļa finansēšanā.

Pirms gada nekustamā īpašuma pūļa finansējuma tirgus sasniedza 8,3 miljardus ASV dolāru. Ziemeļamerika veidoja 40% no šī tirgus, Eiropa – 33%. Līdz 2027.gadam pasaules nekustamā īpašuma pūļa finansējuma tirgus sasniegs 13,6 miljardus ASV dolāru. Latīņamerikai aiziet tikai 4% no nekustamā īpašuma pūļa finansējuma investīcijām, bet Tuvajos Austrumos vien 2%. Ja šis pūļa finansējuma veids strauji attīstītos šajos reģionos, tas varētu veicināt attīstības valstu ekonomiku izaugsmi.

Vēl viena ļoti nozīmīga pūļa finansējuma niša ir lauksaimniecība. Nav noslēpums, ka pasaulē iedzīvotāju skaits arvien palielinās. Ņemot vērā ierobežotos pārtikas ražošanas resursus, klimata svārstības un masveida urbanizāciju, ir nepieciešams vairāk kapitāla piesaistīt lauksaimniecības projektu realizēšanai. Ar pūļa finansējuma palīdzību lauksaimniecības projektu sponsoriem ir iespējams sasniegt lielu skaitu individuālo ieguldītāju, paplašinot projekta kapitāla struktūru un eksperimentējot ar radošākiem ieguldījumu noteikumiem.Lai gan pūļa finansējumam ir liels potenciāls, lauksaimniecības uzņēmumiem, kā arī investoriem, kas apsver šo finansēšanas iespēju, nevajadzētu aizmirst pat pamatapsvērumiem, kas attiecas uz citiem ieguldījumu veidiem, tostarp par to, kādas būs attiecības starp uzņēmumu un investoru, ieguldījumu risku un atdevi, un nepieciešamību saskaņot kapitāla ieguldījumu un atmaksas ciklus ar konkrētā projekta uzņēmējdarbības realitāti. Tirgū ir vairākas kolektīvās finansēšanas platformas, kas orientējas uz lausakimniecības nozari, piemēram, “AgFunder, “Cropital”, “Symbid”, “Harvest Returns” un mūsu pašu “LendSecured”.

Nākotnē pūļa finansējumam ir potenciāls ieņemt nozīmīgu lomu lauksaimniecības nozarē vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, lauksaimniecības projektiem var būt nepieciešams liels kapitāla apjoms, kas var pārsniegt mazāku ieguldītāju ieguldījumu sliekšņus. Kolektīvā finansēšana var dot iespēju mazākiem ieguldītājiem piedalīties daudzsološos dažāda lieluma lauksaimniecības uzņēmumos dažādās pasaules daļās.

Otrkārt, pūļa finansējuma laikā iegūtajam finansējumam bieži vien ir iespēja aizpildīt lielo aizu, kas izveidojusies starp parāda finansējumu un pašu kapitāla ieguldījumu. Šī sprauga pastāv tāpēc, ka laiks, kas nepieciešams, lai organizētu pašu kapitāla finansējumu, bieži vien ievērojami pārsniedz pārtikas ražošanas cikliem nepieciešamo laiku, riska un peļņas neatbilstību un nesakritību, kas bieži rodas starp pārtikas ražošanas un rentabilitātes cikliem un ieguldītāju kapitāla izvietošanas un kapitāla atdeves laika gaidām.

Ierobežota piekļuve pašu kapitālam, jo īpaši augstāka riska līmeņa pašu kapitālam, ir liels izaicinājums maziem un vidējiem lauksaimniecības uzņēmumiem, kuriem nepieciešams augstāka riska kapitāls, lai tie varētu radīt inovāciju kultūru un uzņemties veselīgu risku, kas ļautu piedāvāt jaunus lauksaimniecības risinājumus, būtiski palielināt ražošanas efektivitāti un uzņēmuma vērtību.

Treškārt, daudzi patērētāji arvien vairāk interesējas par to, no kurienes nāk viņu pārtika, kā tā ir audzēta un kāda ir tās kvalitāte. Kolektīvā finansēšana sniedz iespēju individuālajiem ieguldītājiem un patērētājiem tiešām iesaistīties agrīnākajos pārtikas ražošanas cikla posmos. Turklāt fakts, ka pēc definīcijas visi pārtikas nozares investori ir arī pārtikas patērētāji, rada iespēju ieguldījumus atmaksāt ne tikai ar kapitālu, bet arī ar saimniecībā saražotajiem pārtikas produktiem. Tas var palīdzēt pārvērst ražotājus un aptērētājus no cilvēkiem, kas atrodas pārtikas ķēdes pretējās pusēs, par partneriem.

Neaizmirsīsim, ka tieši grupa “Marillion“ 90.gadu beigās savu atgriešanās tūri finansēja ar tādiem paņēmieniem, ko šobrīd uzskata par pūļa finansējumu. To arī uzskata par mūsdienu pūļa finansēšanas aizsākumu. Bet “Marillion” nav vienīgie mūziķi, kas izmanto platformas finanšu piesaistīšanai. Šai nozarei droši vien nav tik liels potenciāls kā nekustamajiem īpašumiem un lauksaimniecībai, taču arī šādas platformas ir atradušas savu nišu. Piemēram, “PledgeMusic” platformu izmanto jau vairāk nekā 50 000 mūziķu, platformai savienojot mūziķus ar vairāk nekā trim miljoniem klausītāju visā pasaulē, kas ļauj tiešā veidā faniem lūgt atbalstu, pretī nodrošinot jauno albumu pirmstermiņa lejupielādes iespējas, privātus koncertus, parakstītas vinila plates, plakātus u.c. labumus. Pūļa finansējums tiešā veidā mūziķiem dod iespēju piepildīt sapņus bez lielu producentu piesaistes. Un nevar nenovērtēt finansējuma vākšanas laikā nostiprinātās attiecības ar faniem.

Finanšu piesaistes metodes ir līdzīgas kā citās nišās – investoriem, apmaiņā pret viņu atbalstu, tiek piedāvāta uzņēmuma daļa. Lai palīdzētu sekmīgi īstenot finansēšanas kampaņu, emitentiem (uzņēmumiem, kas meklē finansējumu) cita starpā bieži tiek nodrošināts mārketings, atpazīstamība un ažiotāža. No otras puses, ieguldītāji iegūst iespēju iegūt savā īpašumā daļu uzņēmuma, kuram ciņi tic un atbalsta. Protams, ir arī uz atlīdzību balstītā pūļa finansēšana, kad iesaistītās personas iegulda naudu projektos apmaiņā pret kādu atlīdzību, kas parasti atspoguļo iemaksāto summu. Šāda veida finansēšanā atbalstītāji, kas ziedo projektiem, bieži vien palīdz mārketingā un popularizē savus atbalstītos māksliniekus. Ja tiek sasniegti finansējuma mērķi, viņi saņem norunāto atlīdzību. Bez “PledgeMusic” citi piemēri mūzikas pūļa finansēšanai – “Musicfy” un “ArtistShare”.

Informācijas avoti: https://gowercrowd.com/real-estate-insights/real-estate-crowdfunding-statistics-trends

Real Estate Crowdfunding Market By Investors (Individual Investors and Institutional Investors) and By Property Type (Residential and Commercial): Global Industry Perspective, Comprehensive Analysis, and Forecast, 2018 – 2027