Eiropas Savienības (ES) pūļa finansēšanas tirgus salīdzinājumā ar citām pasaules lielajām ekonomikām nav pietiekami attīstīts. Kā norādījuši vairāki eksperti un pūļa finansējuma platformu pārstāvji, daudzus gadus viens no lielākajiem pūļa finansēšanas platformu šķēršļiem bija kopēju ES noteikumu trūkums, kā arī atšķirīgas licencēšanas prasības. Līdz šim daudzām valstīm Eiropā bija savi unikālie pūļa finansēšanas noteikumi, bet vēl citām šādu noteikumu nebija vispār.
Kā norādījis zvērinātu advokātu birojs “drill.”, vienotu pūļa finansēšanas noteikumu trūkums visā Eiropas Savienībā radīja tiesisko nenoteiktību un liedza pūļa finansēšanas platformām piedāvāt pārrobežu pakalpojumus. Eiropas Savienības valstu tiesību aktu un to interpretācijas atšķirības kavēja platformu attīstību pārrobežā, kas finanšu tehnoloģiju jeb “fintech” pakalpojumu gadījumā ir īpaši būtiski. Platformām, kuras vēlējās savu darbību izvērst starptautiski visā Eiropas Savienībā, līdz šim bija jāiegulda ievērojami līdzekļi, lai uzsāktu to katrā dalībvalstī atsevišķi. Turklāt, iepazīstoties ar vienas valsts tiesisko regulējumu, platformas nereti nolēma nemaz neuzsākt savu darbību šajā valstī. Tāpēc līdz šim kolektīvās finansēšanas pakalpojumi ir bijuši ierobežoti konkrētās valstīs, nespējot attīstīties Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Rezultātā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ES bija mazāk finansējuma iespēju, bet ieguldītājiem bija mazāk izvēles iespēju. Tāpat ieguldītāji saskārās ar lielāku nenoteiktību, ieguldot pārrobežu uzņēmumos.
Par laimi, pirms gandrīz gada Eiropas Parlamenta deputāti vienojās šo industriju sakārtot, izveidojot Eiropas pūļa finansējuma pakalpojumu sniedzēju (ECSP) regulu, kas saskaņos valstu noteikumus par pūļa finansēšanu. 12 mēnešu pārejas periods beigsies šī gada 10.novembrī, kad beidzot varēs teikt, ka iepriekš minētās problēmas Eiropas Savienībā tiks novērstas un radīsies veselīga konkurence, tirgus attīstība varēs uzņemt jaunu ātrumu un tiks nodrošināti labāki profesionālie standarti. Jāuzsver, ka regula attieksies tikai uz tām pūļa finansējuma platformām, kuras nodrošinās finansējumu uzņēmumiem. Jaunais regulējums neattieksies uz savstarpējo aizdevumu platformām vai uz platformām, kuras nodrošina ziedojumus – regulas ieskatā tie netiek uzskatīti par finanšu pakalpojumiem.
Paredzams, ka jaunie noteikumi palielinās pūļa finansējuma pieejamību, kas uzņēmumiem kalpo kā alternatīva banku finansējumam. Turklāt finansējuma piesaiste ar platformu starpniecību kalpos arī par vērtīgu iespēju pārbaudīt savu biznesa ideju – vai tā spēs gūt investoru atbalstu un līdz ar to būs veiksmīgi realizējama. Turklāt, izmantojot platformu piedāvātās iespējas, uzņēmēji varēs piekļūt plašam cilvēku lokam jeb pūlim, kas lieti noderēs vēlāku mārketinga aktivitāšu izvēršanā. Tikmēr ieguldītāji pūļa finansējuma platformās gūs labumu no saskaņotas un uzlabotas ieguldītāju aizsardzības sistēmas, kuras pamatā ir skaidri noteikumi par informācijas atklāšanu projektu īpašniekiem. Tāpat būs skaidri noteikumi un stingras, saskaņotas uzraudzības pilnvaras valstu iestādēm, kas pārrauga kolektīvās finansēšanas platformu darbību. Latvijas gadījumā – Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
Jāuzsver, ka regula paver dažādas durvis pūļa finansējuma platformām un ieguldītājiem, taču kā nereti ES regulu gadījumā – ir arī vairāki noteikumi, kuri visām iesaistītajām pusēm būs jāizpilda un jāņem vērā:
• Atļauja sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus nav pielīdzināma atļaujai sniegt arī maksājumu pakalpojumus. Ja platforma to dara, tai ir jāsaņem maksājumu iestādes licence vai jāsadarbojas ar trešo pusi, kura šādu licenci saņēmusi; • Regulā tiek nošķirti pieredzējušie un nepieredzējušie ieguldītāji, ieviešot arī vairākus ieguldītāju aizsardzības pasākumus. Platformai būs jānodrošina nepieredzējušo ieguldītāju zināšanu pārbaude, kā arī jānodrošina simulācija par savu spēju ciest zaudējumus; • Platformai jānodrošina t.s. pārdomu periods, kas regulas gadījumā būs četras dienas. To laikā ieguldītājs bez iemesla un sankcijām drīkst atsaukt ieguldījumu; • Platformām būs jāveic projektu īpašnieku pārbaude, kā arī ieguldītājiem jāsniedz projekta pamatinformācijas lapa, kas nebūs jāapstiprina FKTK; • Platformām, kuras gribēs darboties pārrobežu ietvaros, būs jāizstrādā darbības nepārtrauktības plāns – ja platforma izbeidz darbību, ar esošajiem ieguldītājiem saistīto kritiski svarīgo pakalpojumu sniegšana netiek pārtraukta un līgumi starp platformu un tā klientiem tiek pareizi pārvaldīti; • Jāievieš interešu konflikta novēršanas pasākumi, jāpublisko projektu saistību neizpildes rādītāji par iepriekšējiem 36 mēnešiem, kā arī reizi ceturksnī jāpublicē paredzamo un faktisko saistību neizpildes rādītāji visiem aizdevumiem; • Platformu rīcībā jāatrodas vismaz 25 000 eiro vai ceturtajai daļai no platformas izdevumiem iepriekšējā gadā.
Noteikumu neizpildes gadījumā draudēs bargi sodi. Piemēram, platformai būs publiski jāpaziņo par veiktu pārkāpumu, sekos dažādi aizliegumi platformas vadībai, bet administratīvais sods sasniegs 500 000 eiro.
Kopumā regula attieksies uz projektiem, kuri 12 mēnešu periodā būs piesaistījuši ne vairāk par pieciem miljoniem eiro. Regulā uzsvērts, ka ar šāda apjoma summu ir jāpietiek lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu un jaunuzņēmumu. Svarīgi, ka regulējums vispirms stāsies spēkā tajās valstīs, kurās šobrīd nav nekāda veida pūļa finansēšanas noteikumu. Savukārt valstīs, kurās ir izveidoti kādi vietējie noteikumi, tiks dots laiks līdz nākamā gada novembrim, lai pielāgotos jaunajiem noteikumiem.
Interesanti, ka arī Latvijā bija sācies darbs pie Kopfinansējuma pakalpojumu likumprojekta, taču tā virzību apturēja tieši ES regulas dēļ, izstrādātajiem saprotot, ka vienotais ES regulējums platformām būs daudz draudzīgāks un “maigāks”. Eksperti norādījuši, ka pašu izstrādātais likumprojekts neļautu nozarei veiksmīgi attīstīties.
Jaunā regula cels visas ES MVU konkurētspēju, radot labvēlīgu vidi kolektīvās finansēšanas platformu izveidei un attīstībai. Īpaši svarīgi, ka tagad uzņēmumi varēs meklēt finansējumu, izmantojot platformas un investorus, kas atrodas ikvienā ES valstī, neaprobežojoties vien ar savas valsts tirgu, kas daudzos gadījumos ir niecīgs un absolūti neattīstīts. Regula pozitīvi ietekmēs visus trīs pūļa finansējuma pamatdalībniekus – gan uzņēmumus, gan platformas, gan ieguldītājus. Sākot no 10.novembra, atliks vien vērot, kā dzīvē attīstīsies nozare, kuras attīstībai šobrīd “uz papīra” atvērtas visas durvis.
