Pandēmijā ievērojami pieaugusi pūļa finansēšanas platformu popularitāte, kas ļāvis gan uzplaukt daļai mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kam pandēmija pavērusi jaunas attīstības durvis, gan pārciest šo dīvaino un izaicinājumu pilno laiku tiem, kam pandēmijas dēļ uzņēmumu nācies aizvērt. Tomēr ne vienmēr mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izdevies veikt efektīvu pūļa finansēšanas kampaņu, kā arī ievērojami atšķīries piesaistītās naudas apjoms un ģeogrāfiskais areāls. Interesanti, ka pandēmijas laikā pūļa finansēšanas platformās ASV popularitāti ieguvušas tādas kampaņas, kurās cilvēki lūdz tiem saziedot naudu ikdienišķo vajadzīgu nosegšanai.
Kad pandēmija izjauca tradicionālās finanšu piesaistes metodes, arvien vairāk MVU īpašnieku sāka lūkoties alternatīvu finanšu avotu virzienā un pūļa finansēšana neapšaubāmi bija viens no interesantākajiem un savā ziņā vienkāršākajiem finanšu piesaistes veidiem. No otras puses – arī investori kļuva arvien atvērtāki idejai par investīcijām, izmantojot dažādas platformas kā starpniekus. “Liels skaits eņģeļinvestoru un kopumā investoru pirms pandēmijas bija ļoti skeptiski par pūļa finansēšanas platformu izmantošanu investīciju veikšanai,” norādījis ASV pūļa finansēšanas analītikas un reitingu aģentūras “KingsCrowd” izpilddirektors Kriss Lustrino. “Taču pavisam negaidīti pūļa finansēšanas platformas bija vienīgais veids kā viņi varēja veikt ieguldījumus. Īsā laikā bija milzīgs intereses palielinājums.”
Kaut gan parasti pūļa finansēšanas kampaņas izmanto, lai iegūtu finansējumu jauna biznesa uzsākšanai, esošā uzlabošanai vai jaunu tirgu apgūšanai, daudzi MVU pandēmijas dēļ pūļa finansēšanā saredzējuši veidu, kas palīdzētu izķepuroties vai vienkārši “pārziemot” ierobežojumu periodu. ASV nereti šādus uzsaukumus izdarījuši mazi restorāni, skaistumkopšanas saloni u.c. biznesi, kuri no pandēmijas cietuši visvairāk. “Ziedojiet 50 000 dolāru un palīdziet atsākt strādāt!” Šādi virsraksti bieži vien rotājuši uzsaukumus pūļa finansēšanas platformās.
Pandēmijas laikā pūļa finansējumā iespēju saredzējušas arī privātpersonas. Interesantu pētījumu vasarā prezentēja ASV Vašingtonas universitātes pētnieki sadarbībā ar pūļa finansēšanas platformu “GoFundMe” un statistikas biroju “Census” . Pētnieki izpētīja, ka ASV no 2020.gada janvāra līdz tā paša gada jūlija1 175 tūkstošos dažādu kampaņu izdevās piesaistīt 416 miljonus dolāru. Taču lielākā daļa aizgāja kampaņām, kuras rīkoja sabiedrības turīgākā un izglītotākā daļa. Būtībā nauda nonāca tur, kur resursu jau bija pietiekami. Turklāt, kaut gan kopējie skaitļi ir diezgan lieli, 43% kampaņu nepiesaistīja nevienu dolāru, bet 90% kampaņu savu mērķi tā arī nesasniedza. Pētījums būtībā atklāja tiešsaistes pūļa finansēšanas problēmas, kā arī apliecināja to, ka pūļa finansēšana var kalpot kā sociālekonomisko atšķirību stiprinātājs.
Jāpiebilst, ka liela daļa izpētīto kampaņu bija tādas, kurās ziedot lūdza cilvēki, kuri pandēmijas dēļ bija nonākuši finanšu grūtības. Latvijā šādā veidā pūļa finansēšanas platformas izmantotas parasti netiek, lai gan aizliedzis to neviens nav. Baidāmies pamēģināt, neesam gana informēti vai domājam, ka neizdosies? Tādiem mērķiem parasti kalpo “Ziedot.lv” u.c. līdzīgas ziedojumu platformas, kas finanšu piesaistes “mārketinga kampaņu” izstrādā personas vietā. Tāpat Latvijā drīzāk lūgs atbalstu draugiem un radiniekiem vai aizņemsies patēriņa kredītu, nekā pamēģinās laimi pūļa finansēšanas platformā. Bet tomēr nevar aizmirst, ka kopumā nedz “GoFundMe”, nedz citas populārākās pūļa finansēšanas kampaņas nekad nav bijušas domātas personīgās finanšu situācijas uzlabošanai.
Bet tomēr izvērtējot radušos situāciju ASV, protams, ir samērā loģiski, ka sabiedrības turīgākajai daļai ir arī lielākie brīvie līdzekļi, ko ziedot citu projektiem un vajadzībā, taču Vašingtonas universitātes pētnieki uzskata, ka iegūtie rezultāti īpaši izceļ citus kampaņu faktorus. Piemēram, izglītotākie kampaņotāji biežāk izmantos esošos kontaktus naudas piesaistīšanai, kamēr cilvēki no reģioniem, kas nav slaveni ar augstiem izglītības un turības rādītājiem, šādiem finanšu avotiem vienkārši netiek klāt, kas ievērojami apgrūtina mērķa sasniegšanu.
Kopumā, raugoties uz pandēmijas sekām un radītajām iespējām nākotnē, diezgan droši var teikt, ka pandēmija būs atstājusi paliekošu iespaidu uz to, kā nākotnē uzņēmumi un pat privātpersonas skatīsies uz finanšu piesaisti. Jau līdz pandēmijai bija tūkstošiem veiksmīgu pūļa finansēšanas piemēru, bet šobrīd šīs alternatīvas iespējas un plusus būs pamanījuši vēl vairāk uzņēmumu, daļa no tiem – konservatīvu, kuri līdz šim uz visu jauno skatījās ar aizdomām. Cerams arī Latvijā pūļa finansējums kā finanšu piesaistes alternatīva kļūs arvien populārāka. Kāpēc gan Latvijā kāds uzņēmums, izmantojot kādu no pūļa finansēšanas platformām, nevarētu lūgt noziedot pandēmijas ierobežojumu pārciešanai?
Vašingtonas universitātes secinājumi: • Kampaņu mērķa mediāna bija 5000 dolāru, divi ziedojumi un tikai 65 noziedotie dolāri; • 1% kampaņu tika saziedota gandrīz ceturtā daļa visu ziedojumu; • Jo lielāks kļuva Covid-19 slimnieku skaits un palielinājās bezdarbs, jo aktīvāk cilvēki valsts turīgākajos un izglītotākajos rajonos izmantoja pūļa finansēšanas platformas; • Rajonos, kur dzīvo vismaz 35% universitāti beigušo, iespējams piesaistīt pat par 50% vairāk ziedojumu nekā rajonos, kur universitāti beiguši vien 12% iedzīvotāju; • Cilvēki rajonos ar vidējo ienākumu līmeni vismaz 130 tūkstošiem dolāru gadā, pūļa finansēšanas platformās piesaistīja gandrīz 150 miljonus dolāru, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā cilvēki tajos rajonos, kuri gadā nopelna no 19 000 – 47 000 dolāru; • Daudz lielāka iespēja, ka mērķi sasniegs tās kampaņas, kurās kā atslēgvārdi būs izmantoti “bizness“ vai “medicīniska nepieciešamība”, nekā tās kampaņas, kuru mērķis ir piesaistīt naudu personīgās finanšu situācijas uzlabošanai.
Informācijas avoti: https://apnews.com/article/small-business-health-coronavirus-pandemic-lifestyle-business-f23627aea302e0dc80617e8113e19f08
