Arvien lielāku popularitāti finansējuma piesaistē gūst riska kapitāla fondi, eņģeļinvestori, dažādi akseleratori u.c. veida avoti, taču tie vairāk saistāmi ar jaunuzņēmumu pasauli. Maziemuzņēmumiem parasti ir nelielas cerības piesaistīt riska kapitāla fondu uzmanību. Krietni pieejamāka investīciju piesaistes metode ir pūļa finansējums (angļu val. “crowdfunding”). Kā jau nosaukums vēsta, investīciju procesā tiek uzrunāts lielāks vai mazāks potenciālo investoru pūlis. Investors parasti ir cilvēki, kuri interesējas par finanšu pasauli, veido uzkrājumus un seko nozares aktualitātēm. Par šādu investoru var kļūt ikviens, kurš idejā saredz potenciālu.
Kas pūļa finansējumu padara tik pievilcīgu ir tā unikālā finanšu piesaistes pieeja. Būtībā tā ir apgriezta klasiskajam uzņēmuma attīstības scenārijam. Parasti uzņēmums jāattīsta līdz zināmam izaugsmes ceļam un produktam jābūt vismaz t.s. MVP (“minimum viable product”) līmenī, tādā veidā pierādot potenciālajiem investoriem savas spējas un potenciālu. Pūļa finansējums visu apgriež kājām gaisā – vajadzīgs vien koncepts un laba mārketinga komanda, kas spēj pārliecināt investorus par idejas potenciālu. Tālāk no pūļa finansēšanas laikā iegūtās naudas summas var sākt produkta izstrādi un ražošanu. Kas svarīgi – atšķirībā no riska kapitāla fondu investīciju raundiem, pūļa finansējuma piesaiste notiek tikai un vienīgi pēc uzņēmuma vadības noteikumiem.
Parasti ir trīs veidi, kā ieguldītājs var saņemt labumu no savu līdzekļu ieguldīšanas. • Populārākais joprojām ir aizdevums, kad ieguldītājs laika gaitā atgūst vairāk, nekā ieguldījis.
• Otrs veids ir ziedošana, ar ko pūļa finansējuma platformas būtībā arī ir pazīstamas – investors notic idejai un izvēlas ziedot, jo vēlas iecerēto projektu redzēt darbībā. Parasti uzņēmumi pret investīcijām dod dažādus gan nemateriālus, gan materiālus labumus. Lielākoties – jo lielāka investētā summa, jo vairāk labumu investoram pienākas. Šādā veidā pirms gada alus darītava “Nurme” platformā “Ulule” piesaistīja 48 000 eiro. Bieži vien investīcija kalpo kā pirmā iemaksa par gaidāmo produktu. Tā savus jaunos produktus ļoti veiksmīgi finansē mūzikas tehnoloģiju uzņēmums “Gamechanger Audio”, kas parasti ļoti īsā laikā savāc vairākus simtus tūkstošus jaunu ģitāras pedāļu masveida ražošanai.
• Visbeidzot ir arī paša uzņēmuma kapitāla piedāvāšana apmaiņā pret investīcijām. Ja ideja piedzīvo izrāvienu, uzņēmuma daļu vērtība palielinās un rodas peļņa. Ja investīcija cieš neveiksmi, investors naudu zaudē.
Vēsturiski pūļa finansējums nemaz tik jauns veidojums nav. Teorijā pirmie pūļa finansējuma piemēri, pēc vairāku pētnieku domām, datējami jau ar 18.gadsimtu, kad Londonā bāzētie tirgotāji izglābuši Anglijas banku. Tirgotāji pieprasījuši britu mārciņu konvertāciju zeltā, tādā veidā atbalstot mārciņu līdz brīdim, kad cilvēkos atgrieztos uzticība valūtai. Būtībā tirgotāji pūļa finansējuma stilā atbalstīja paši savu naudu. Bet, piemēram, 19.gadsimta beigās, Brīvības statujas Ņujorkā pjedestālu pēc Džozefa Pulicera laikraksta “The New York World” uzsaukuma atbalstīja vairāk nekā 160 000 ziedotāju, nodrošinot atlikušos nepieciešamos 100 000 dolāru. Pētot mūsu laikus, pirmais pūļa finansējuma piemērs meklējams 1997.gadā, kad britu rokgrupa “Marillion” lūdza faniem finansēt grupas atgriešanās tūri. Savukārt jau 2000.gadā dzima pirmā pūļa finansēšanas platforma “ArtistShare”. Jāsaprot, ka pūļa finansējuma sekmīgai norisei nepieciešamas trīs puses – ne tikai idejas autors un pūlis, kas to labprāt finansētu, bet jābūt arī platformai, kurā investīciju procesu varētu organizēt. Interesanti, ka zināmākās pūļa finansēšanas platformas, piemēram, “Indiegogo” un “Kickstarter” no apvāršņa iznira globālās finanšu krīzes pašā pīķi, kad tradicionālie finanšu ieguves mehānismi bija teju nepieejami. 2020.gadā caur “Kickstarter”, “Indiegogo”, “GoFundMe”, “Fundable” u.c. platformām uzņēmumi piesaistīja jau vairāk nekā 100 miljardus dolāru, bet viss pūļa finansējuma tirgus novērtēts vairāk nekā 12 miljardu dolāru vērtībā, vēsta statistikas kompānija “Statista”. Līdz 2027.gadam prognozē, ka nozares vērtība divkāršosies, bet līdz 2030.gadam ik gadu visā pasaulē šādā veidā piesaistīs 300 miljardus dolāru.
Nozare nav sveša arī Latvijā – katru gadu arvien vairāk pūļa finansēšanas platformas izvēlas dibināt savu uzņēmumu Latvijā vai kādā no citām Baltijas valstīm. Būtībā pie pūļa finansējuma var pieskaitīt arī savstarpējo aizdevumu platformas, kurās Latvija noteikti saucama par vienu no lielvalstīm. Jāsaprot, ka pūļa finansējumam ir būtiska loma ekonomikā, jo tas būtībā demokratizē investīciju ieguves procesu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2015.gada datiem, 99% atbilda MVU kategorijai. Tieši šī kategorija ir pūļa finansējuma platformu mērķauditorija. Ja izdodas piesaistīt finansējumu izmantojot pūļa finansējuma platformas, uzņēmumam rodas apgrozāmie līdzekļi, ar ko var nodrošināt ražošanas procesus, jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu. Paralēli arī veidojas līdzekļi, no kuriem maksāt nodokļus un maksāt algas darbiniekiem.
Tāda pati situācija ir arī Eiropas Savienības mērogā – no visiem ES uzņēmumiem 99% ir MVU, kuri nodrošina divas no trim privātā sektora darbavietām, un rada vairāk nekā pusi no ES uzņēmumos radītās kopējās pievienotās vērtības. 2015.gadā gandrīz 23 miljoni ES esošo MVU radīja pievienoto vērtību 3,9 triljonu eiro apmērā, nodarbinot 90 miljonus cilvēku.
